Izstādē redzami vairāki unikāli darbi. Piemēram, klusā daba, kuru mākslinieks zīmējis ar krāsainiem marķieriem, kad tie pirmo reizi parādījās. Šis darbs plašākai publikai tiek izstādīts pirmo reizi. Darbam "Zvejnieki ceļā" ir interesanta vēsture. Šī glezna tika izstādīta Maskavā Vissavienības Jauno mākslinieku izstādē, bet izraisīja skandālu, kad viens no kritiķiem pamanīja, ka darbā ir attēlots urinējošs zvejnieks. Piecu grafisko darbu sērija "Mātes piemiņa", kas 1975.gadā tika izstādīti Rīgā mākslinieka personālizstādē un bija iemesls, kādēļ tā tika priekšlaicīgi slēgta. Iemesls - pārāk traģiski. Šis fakts pamudināja mākslinieku pieņemt lēmumu pamest PSRS.

Jāatzīmē, ka Kanādā Šegelmans neatgriezās pie grafikas, koncentrējoties tikai uz glezniecību. Mūsu izstādē ir skatāmi 9 mākslinieka grafiskie darbi.

Izstādes laikā tapa arī Jāņa Žildes Intervija ar Kanādā dzīvojošo gleznotāju. Semjons Šegelmans - no padomju vēstures izsvītrotais. 

Lasīt

Biogrāfija

Dzimis 1933.gada 14.jūnijā Bobruiskā (Baltkrievija). 1941.gadā, kad vācieši sākuši bombardēt pilsētu, Semjons Šegelmans kopā ar māti un māsām pamet Bobruisku un dodas bēgļu gaitās uz Urāliem. Šegelmana tēvs brīvprātīgi iestājās armijā. 1946.gadā Šegelmans pārcēlās uz Rīgu, kur viņa vecākā māsa strādāja par medmāsu. 1952.gadā Šegelmans iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, kuru 1958.gadā beidza ar izcilību. 1959.gadā Šegelmans kļuva par Mākslinieku savienības biedru. Formā un tehnikā daudzveidīgs mākslinieks - nemitīgi meklējis savu ceļu mākslā. Veidojis krāsainas gravīras uz vara un plastmasas, strādājis linogriezumā, sietspiedes, oforta, monotīpijas tehnikā. Paralēli nodarbojies arī ar gleznošanu. Viņa gleznošanas tehnika ir unikāla. Šegelmans ar savu ekspresīvo mākslu ir atstājis lielu iespaidu ne uz vienu vien grafiķu paaudzi. Mākslinieks ir piedalījies arī pie interjeru veidošanas. Strādājis kombinātā «Māksla». Pēc Šegelmana projektiem tika izveidoti daudzu ēku interjeri ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās: Rīgā - kafejnīcās «Turaida», «Vecrīga», «Jaunība», «Baltija». Krievijā -Tverā «Valūtas bārs», Kislovodskā viesnīca «Maskava», Novorosijskā viesnīca «Brigantīna», Ukrainā - Novomoskovskā Kultūras pils. 1975. gadā mākslinieks ar ģimeni emigrē. No 1976. gada dzīvo un strādā Kanādā – Monrealā un Toronto.

Personālizstādes

1975.gadā Rīgā, (politisku motīvu dēļ izstāde tiek slēgta, kas arī ir mākslinieka emigrācijas iemesls). Rīgā 1995., 2003., 2010. (Gunta Belēviča kolekcijā), Jūrmalā (1990.); Itālijā - Тriestā (1976.), Romā (1976., 1993.), Sorento (1994.); Kanādā – Vinipegā (1976., 1979.), Monreālā (1976., 1981.-82., 1982.), Otavā (1986.), Toronto (1990.); ASV – Ņujorkā (1979.), Losandželosā (1990.); Lielbritānijā – Londonā, Folkstonā (abas 1993.); Vācijā – Berlīnē (1998.).